Jau 1747. gadā, kad tika pabeigts darbs pie heroiskās pastorāles ISMÉNE un tā tika pirmo reizi atskaņota Versaļas pilī, klausītāju vidū raisījās diskusijas par to, kurš no abiem komponistiem īsti ir darba autors. Prestižā Parīzes opernama muzikālās dzīves vadītāji - Fransuā Rebels (François Rebel, 1701-1775) un Fransuā Frankērs (François Francœur, 1698-1787) - jau toreiz savu laikabiedru vidū bijuši slaveni ar savas autorības apzinātu slēpšanu, līdz pat mūsdienām ap savām daiļradēm radot mistisku noslēpumainības plīvuru.

“Ak, šis Dafnis, kura sirds ir mīlas pilna pret daiļo Ismeni. Gan ziedi pļavā, gan kalnu strauti, gan gaiss, ko elpot, ir pilni ar viņa mīlestību. Arī labā draudzene Hloja jūt mīlestības liesmas, kas dzirkstī Dafņa un Ismenes sirdīs. Bet ko teiks Orākuls? Vai dievi ļaus abiem baudīt mīlas priekus? Varbūt Dafņa stāsts par ganu Lisī un daiļo nimfu Zēlīfu, kuri mīl viens otru, liks Ismenes sirdij pukstēt straujāk un raisīs maģiju starp abiem, vai arī tie paliks kā skaisti tēli uzburtā pasakā? ... Tomēr abu jūtas ir tik īstas, ka Orākuls tiem nepretojas un ļauj sajust skaistāko no baudām - mīlestību.”

Mūziķi:
Ilze Grēvele-Skaraine (Ismene) / soprāns
Monta Martinsone (Hloja) / soprāns
Rinalds Kandalincevs (Dafnis) / baritons
Baroka orķestris COLLEGIUM MUSICUM RIGA
Diriģents Māris Kupčs